3.maijā Tautas dzejniekam Imantam Ziedonim apritētu 80 gadu.
Dzejnieka vairs nav, bet viņa dzeja par Latviju, mīlestību, priecīgo un skumjo, labo un ļauno paliks mūžīgi. Tikpat ilgi, cik Dziesmu svētku koris dziedās ,,Mūžu mūžos būs dziesma" , cik ilgi būs garumzīme uz burta ,,i", par ko viņš raksta dzejolī ,,Tautas laiks" . Viņš ir dzejnieks, kas domāja plašākās dimensijās, un kaut kas pārlaicīgs viņā ir bijis vienmēr. Lai par to pārliecinātos vēl vairāk, būtu jānoskatās Jaunā Rīgas teātra izrāde ,,Ziedonis un visums". Arī jāizlasa ,,Poēma par pienu", kur viņš aizved mūs uz mūsu pirmsākumiem – pie ģimenes, pie valodas un saknēm.
Viņš liek apjaust, ka ,,Latvija ir brīnumskaista zeme, tikai skaistajam jāpalīdz parādīties. Vīņam rūp mūsu dižkoki, Daugavas krastos esošo kultūrvēsturisko vērtību apzināšana un sakopšana, ,,Kurzemīte", par kuru raksta divās publicistikas grāmatās. Katru gadu kopā ar domubiedriem viņš devās talkās, lai sakoptu vecus, aizaugušus parkus, atbrīvotu dižkokus no brikšņiem un izcirstu krūmus ap dižakmeņiem, svētavotiem un seniem pilskalniem. Kopt savu zemi un cilvēcību sevī ir viņa pienākums. ,,Vissvarīgākais, ko cilvēks var izdarīt, ir ne jau pārmainīt pasauli, bet gan sevi," saka I.Ziedonis. Atbrīvoties no liekā, ārišķīgā, trafaretā, meklēt pašam savu ceļu, kur tu neej pa iebrauktām sliedēm, jo tā ir citu cilvēku pieredze un kļūdīšanās. Šāds ceļš dažreiz nekur neaizved, tu atgriezies pa apli sākumpunktā, tikai esi iztērējis daudz spēka un laika. Bet laiks ir visvērtīgākais, kas mums var piederēt, jo citas iespējas, cita mūža, lai izprastu un iepazītu sevi, vairs nebūs. Viņš saka: ,,Nekā cita man nav žēl, tikai sava laika man žēl..."
Tik darbīgu cilvēku kā Imants Ziedonis ir maz. Viņš rakstīja dzeju, pasakas bērniem un pieaugušajiem, epifānijas, publicistiku, scenārijus kinofilmām, ir bijis Latvijas Kultūras fonda prezidents, neskaitāmu Latvijas sakopšanas talku iniciators. Par to arī tauta viņu tik ļoti mīlēja un mīl, jo Imants Ziedonis katram ir savs, kāda šķautne viņa personībā un daiļradē šķiet īpaši tuva un saprotama. Akadēmiķis Jānis Stradiņš uzskata, ka tāds dzejnieks kā I.Ziedonis bija ļoti vajadzīgs tieši tautai izšķirīgajos, liktenīgajos brīžos, kad bija jūtama neziņa, šaubas, varbūt arī bailes. Tādos brīžos Ziedonis teica: ,,Mēs noturēsimies, mums jānoturas!"
Iedegsim 3.maijā sveci tautas dzejnieka piemiņai un atradīsim kādu mirkli, lai vēlreiz atcerētos viņa rakstīto vai teikto, noklausītos kādu īpaši tuvu dziesmu ar viņa vārdiem vai vienkārši padomātu par to, kas ir mūžīgs.
Daugavpils Centra vidusskolas skolotāja Dace Aizpuriete
