Daugavpils, Kandavas iela 17,
tel. (+371) 65429872, m.t. 26011776, info@dcv.lv

Darba plāns
Ēdienkarte
Veidlapu paraugi

  • 001.jpg
  • 002.jpg
  • 003.jpg

Skolas soma LV100 krasains

Sadziedam ar ,,Tautumeitām”

Realizējot iniciatīvas ,,Latvijas skolas soma” piedāvājumu, mūsu skolas 10.a klases skolēniem 25.septembrī bija iespēja apmeklēt etnomūzikas grupas ,,Tautumeitas” koncertu Kultūras un sporta pilī. Šī bija unikāla iespēja iepazīties ar senām latviešu un latgaliešu tautasdziesmām jaunā skanējumā. Sajūsmu izraisīja jau labi zināmās dziesmas ,,Sadziedami”, ,,Raganu nakts‘’, bet jo īpaši viena no jaunākajām grupas repertuāra dziesmām – ,,Aulejas klezmers”. Lūk, dažas 10.a klases skolēnu atsauksmes par šo koncertu.

Visiem ļoti iesaku apmeklēt grupas ,,Tautumeitas” koncertu. Ļoti skaista, mūsdienīga un skanīga dziedāšana. Bija interesanti vērot, kā meitenes ne vien skanīgi un skaisti dzied, bet arī dejo un spēlē dažādus mūzikas instrumentus (Evelīna Kostjukeviča).

Man patika ,,Tautumeitu” koncerts, bija interesanti klausīties latviešu dziesmas, ko es ikdienā bieži nedaru (Viktorija Anna Bujanova).

Man ļoti patika koncerts! Gaidu vēlreiz šīs grupas uzstāšanos Daugavpilī (Jeļena Skrupska).

Esmu priecīga, ka apmeklēju koncertu. Šī grupa pierādīja, ka latviešu tautasdziesmas var izpildīt mūsdienīgi un stilīgi (Alīna Andrejeva).

Bija ļoti skaista mūzika un daiļas meitenes. Arī puiši spēlēja mūzikas instrumentus, īpaši bundzinieks. Meitenēm bija ļoti skanīgas balsis (Aleksejs Trubovičs).

Ar klasesbiedriem biju ,,Tautumeitu” koncertā. Man patika, kā meitenes dziedāja un dejoja. Viņām bija ļoti skaisti, interesanti skatuves tērpi (Samanta Količeva).

Man patika koncerts, jo tas bija jauniešu stilā. Dzirdēju daudz tautasdziesmu par cilvēkam nozīmīgiem dzīves notikumiem (Viktorija Puncule).

Tas bija interesants un skaists koncerts. Dziesmas bija senas, bet mūzika mūsdienīga. Paldies par iespēju pabūt tik labā koncertā! (Edgars Ževnerovičs).

Skolēnu atsauksmes par koncertu apkopoja literatūras skolotāja D.Aizpuriete

 

Mācību nodarbība Berķeneļos

Daugavpils Centra vidusskolas 6.b klases audzēkņi 24.septembrī piedalījās neparastā mācību stundā Raiņa mājā Berķeneļos. Pasākums tika organizēts iniciatīvas ,,Latvijas skolas soma ’’ ietvaros.

Tā bija saulaina septembra diena. Berķeneļos pie Raiņa bērnības mājas sliekšņa mūs sagaidīja skaista dāma 19.gs. apģērbā . Mēs sadalījāmies divās grupās un ienācām telpā. Berķeneles pusmuiža atrodas dažus kilometrus no Daugavpils. Te Rainis sāka iet skolā un dzīvoja līdz 11 gadu vecumam. Nama āriene un daba apkārt ļauj iztēloties laikmetu, kurā dzīvoja Rainis. Līdzās dārzam un mājai te no Raiņa laika saglabājies stallis, klēts un ledus pagrabs. Mācību nodarbības vadītāji stāstīja par Raiņa bērnību un Berķeneles pusmuižu, kopā ar bērniem meklēja dabā rotaļlietas, ar kādām spēlējās mazais Žaniņš (tā bērnībā vecāki sauca Raini). Programmas vadītāja stāstīja bērniem par Pliekšānu ģimenes dzīvi Berķenelē, lasīja dzeju, piedāvāja izzinošu spēli. Skolēni klausījās stāstu, vēroja muzeja eksponātus, meklēja atbildes uz jautājumiem un novērojumus attēloja darba lapā. Noslēgumā, izvērtējot darbu, skolotāja visiem ielika augstāko atzīmi  ,,1” (pēc 5-ballu sistēmas Raiņa laikā vācu skolā ,,1” bija augstākais vērtējums).

Mājas 2.stāvā audzēkņus cita skolotāja gaidīja uz savu glītrakstīšanas nodarbību. Cik neparasti bija iejusties 19.gs. skolēna tēlā. Paņemot rokā spalvu, iemērcot to tintē, skolēni sajuta glītrakstīšanas smago darbu. Rūpīgi aizpildot apsveikuma atklātni, velkot burtiņus taisnā rindā, baidoties, lai uz papīra nenokrīt tintes pleķi, – viss kļuva par labu audzināšanas stundu. Nodarbības vadītāja stāstīja par Raiņa bērnības skolu, par grāmatām, mājasdarbiem, skolotāja augsto statusu, par uzvedības noteikumiem skolā, un radās sajūta, ka tu pats kā mazais Jānis Pliekšāns sēdi skolas solā un mācies seno gudrību.

Raiņa bērnības māja Berķenelē nav parasts muzejs. Oficiāli tas nemaz nav muzejs, tomēr tajā mīt dziļa izpratne par tā galveno varoni un viņa laiku. Berķeneles posmā Rainis sāk skolas gaitas, ar šejieni saistās daudzi spilgti bērnības iespaidi un nostiprinās arī Raiņa ciešā saikne ar vecāko māsu Līzi, kura šajā dzīves posmā viņam bija mātes vietā.

Pēc mācību nodarbības pusmuižas apmeklētāji devās uz Berķeneles Radošo dārzu, kur katram mākslas objektam ir savs tapšanas stāsts – visi veidoti Raiņa dzīves un daiļrades iespaidā. Plašo dārzu ar simtgadīgām ābelēm gadu gaitā piepildījuši neskaitāmi mākslas objekti, kas tapuši ikgadējos plenēros. Katram no tiem ir savs stāsts par Raini, un kopā tie veido savdabīgu brīvdabas mākslas muzeju.

Raiņa mājā Berķenelē ir īpaša ar tās citādo pieeju, stāstot par Raini. Bērnus nenogurdina ar gariem biogrāfiskiem stāstiem, bet ļauj tiem pašiem piedzīvot Raiņa bērnības rotaļas un darbus, skrienot zālē ,sēžot soliņos, pastaigājoties gar dīķi, baudot sārtos ābolus.

« Tas bija aizraujošs ceļojums ar ļoti interesantiem uzdevumiem. Daudz pozitīva un perfekts garastāvoklis visas dienas garumā!» (V.Bistrickis)

«Man ļoti patika pildīt uzdevumus, rakstīt ar tinti. Raiņa mājā man patika interjera dizains un dārzs.» (V. Truboviča)

«Man viss ļoti patika. Bet visvairāk man patika pildīt mācību uzdevumus. Ļoti patika izklaides atrakcijas dārzā- «tarzanka.»» (V.Trule)

«Man ļoti patika Raiņa mājā. Tur bija iedvesmojoši, skaisti. Viss radīja īpašu noskaņojumu. Man bija sajūta, ka mazais Jānītis atrodas mums blakus, viņa gars nemanāmi seko mums pa dārza taciņām. Pagalmā bija tik gaiši, gleznaini. Dārzs bija vienkārši burvīgs.» (V.Staceviča)

«Man ļoti patika Raiņa mājā. Dārzā auga ļoti garšīgi, sārti, sulīgi āboli. Paldies!» (E.Kezika)

«Es redzēju dažādas vecas lietas , uzzināju, kā tās lietoja. Visspilgtāk atmiņā palika 19.gs. pildspalva– spalva. Spalva – neliels kociņš ar metāla galu, to mērcēja tintē un rakstīja.» (J.Novikovs)

«Man patika šī ekskursija. Tas bija interesanti, jo mēs rakstījām ar spalvu un uzzinājām jaunus interesantus faktus par Raini.» (M.Mihailovs)

«Forši ! » (D.Sičugova)

«Mācību nodarbība man ļoti patika.» (D.Petrovs)

«Sākumā mēs iekāpām autobusā un devāmies ceļā. Berķenelē mūs sadalīja 2 grupās . Es biju 1. grupā. Mūs sveicināja nodarbības vadītāja. Viņa pastāstīja par Raini un viņa ģimeni. Tad mēs mācījāmies rakstīt ar spalvu , kā to darīja agrāk Raiņa bērnībā.» (O.Čerņavska)

«Man viss patika!!! Mēs pildījām dažādus uzdevumus, pastaigājamies pa dārzu. Raiņa mājā bija ļoti skaisti. Bet dārzā mēs uzkāpām augstā kalnā un vērojām burvīgo skatu. Tas bija skaisti un aizraujoši.» (J.Beļajeva)

«Ļoti patika. Super!!!» (M. Librants-Lācis)

«Man patika rakstīt ar spalvu.» (A.Ribakovs)

«Man ļoti viss patika. Tur bija skaisti. Dārzā bija daudz garšīgu ābolu. Mājā bija daudz senu unikālu priekšmetu. Mēs tur pat ar spalvu rakstījām. Tur bija ļoti jauki. Liels paldies par braucienu!» (K.Bogdanova)

«Man ļoti patika. Es gribu vēl atbraukt, lai piedzīvotu kvesta pārbaudījumus ar pūru lādēm.» (M. Vasiļonoks)

«Man patika āboli.» (P.Deņisovs)

«Man patika šūpoties, ēst ābolus. Vispār tur bija daudz interesanta.» (A.Šostakovskis)

«Bija ļoti interesanti. Ceru, mēs brauksim uz šejieni vēl» (A.Upenieks)

«Ļoti skaista daba ir tur!» (N.Škuts)

«Gribu atbraukt vēl! Man patika» (D.Dorožko)

«Man patika. Bija ļoti interesanti. Māja skaista.» (A.Kozlovs)

«Man ļoti patika ekskursija. Bija interesanti pabūt Raiņa mājā.» (J.Vilmanis)

«Bija ļoti interesanti. Man ļoti patika moments, kad mēs rakstījām ar spalvu un tinti.» (K.Luščiks)

«Man ļoti patika šis pasākums. Īpaši patika uzdevumi, kur vajadzēja meklēt objektus un atbildes uz jautājumiem. Patika šūpoties vecās šūpolēs (tagad mēs tos saucam par «tarzankām»). Bija ļoti jautri!» ( K.Jemeļjanova)

Ar Raiņa bērnības dārza āboliem mielojās 6.b klases skolēni un audzinātāja J.Bendorjusa.

View the embedded image gallery online at:
https://dcv.lv/lss?start=65#sigProId4d8ac4f9f4

Skolēni apmeklē pianista Andreja Osokina koncertu ,,Osokins – Bēthovenam”

Realizējot iniciatīvas ,,Latvijas skolas soma” piedāvājumu, Daugavpils Centra vidusskolas skolēni 23.septembrī apmeklēja pianista Andreja Osokina koncertu ,,Osokins – Bēthovenam”, kas veltīts Ludviga van Bēthovena 250. jubilejai. Šis koncerts notika Vienības nama koncertzālē IX Mūzikas un mākslas festivāla Daugavpils “ReStArt 2020” ietvaros.

Programmā varējām klausīties ne tikai Ludviga van Bēthovena mūziku – ,,Mēnesnīcas sonāti” un citus skaņdarbus, bet arī Volfganga Amadeja Mocarta filigrāno, ēteriski smeldzīgo Fantāziju do minorā, kā arī Bēthovena sekotāju un viņa tradīciju turpinātāju – Roberta Šūmaņa, Sergeja Rahmaņinova, Frederika Šopēna liriskās miniatūras un Ferenca Lista kompozīcijas. Koncertu pianists noslēdza ar izsmalcinātu franču komponista Kloda Debisī skaņdarbu, kurš tapis kā turpinājums vai atbilde Bēthovena ,,Mēnesnīcas sonātei”.

Šis vakars sniedza iespēju ielūkoties liriski smeldzīgajā un rotaļīgi vieglajā romantisma laikmeta pasaulē. Paldies māksliniekam un pasākuma organizatoriem par lielisko iespēju baudīt izcilu mūziku!

Centra vidusskolas skolēni un pedagogi.

View the embedded image gallery online at:
https://dcv.lv/lss?start=65#sigProIde437339bde

Iespaidi par Latvijas Nacionālās Operas un Baleta izrādi ,,Romeo un Džuljeta”

Iniciatīvas ,,Latvijas skolas soma’’ ietvaros 5.martā Daugavpils Centra vidusskolas skolēniem tika piedāvāta iespēja paplašināt savu redzesloku, papildināt zināšanas mūzikā un mākslā, izjust mākslas pasauli, apmeklējot Latvijas Nacionālo Operu un Baletu. Skolēni iepazinās ar operas namu un noskatījās baleta izrādi „Romeo un Džuljeta”. Piedāvājam iepazīties ar Maksima Stepanova iespaidiem.

Šajā mācību gadā man ir ļoti paveicies, jo es uzzināju, kas ir balets un kā iekšpusē izskatās tā lielā, skaistā ēka ar kolonnām, kuru es redzēju pa televizoru un mammas skolas laika bildēs. Es kopā ar skolas biedriem apmeklēju Latvijas Nacionālo Operu un Baletu, kur bija iespēja piedalīties izzinošā programmā pa iespaidīgo Nacionālās Operas ēku, tās zālēm. Es biju ļoti izbrīnīts, ka operas zāles noformējumā ir izmantoti īsta zelta elementi.

Vēl es noskatījos baletu “Romeo un Džuljeta”. Tas bija kaut kas īpašs un iespaidīgs. Visvairāk man patika dueļa epizode. Mani iespaidoja ļoti profesionāli skatuves mākslinieki – viņi dzīvoja uz skatuves, it kā tas viss notiktu realitātē, viņu skaistie tērpi, brīnišķīgais muzikālais pavadījums, it īpaši melodiskā vijoles spēle, dažādi gaismas elementi un skatuves noformējums.

Līdz šim es nekad nebiju redzējis baletu pa īstam, bet tikai pa televizoru – to grūti pat salīdzināt. Es biju ļoti pārsteigts un iedvesmots. Es viennozīmīgi braukšu uz Latvijas Nacionālo Operu un Baletu vēl un noteikti ieteikšu to saviem draugiem.

View the embedded image gallery online at:
https://dcv.lv/lss?start=65#sigProId030fa498cc

Skolēnu iespaidi par vēsturisko kara drāmu ,,Dvēseļu putenis”

Realizējot iniciatīvas ,,Latvijas skolas soma” piedāvājumu, Daugavpils Centra vidusskolas vecāko klašu skolēniem februārī bija iespēja apmeklēt kinoteātri ,,Silver Screen” Daugavpilī, lai noskatītos un pēc tam vēstures un literatūras stundās izvērtētu vēsturisko kara drāmu ,,Dvēseļu putenis”, kas uzņemta pēc Aleksandra Grīna romāna ,,Dvēseļu putenis” motīviem.

No kinoteātra vairums apmeklētāju izgāja ar asarām acīs – tik spēcīgu emocionālu vēstījumu bija atstājusi šī filma: gan sižets un galvenā ideja, gan episki uzfilmētās kaujas ainas, aktieru spēle, mūzika un viss pārējais.

Stundās skolēni analizēja filmu gan no vēsturiskā, gan mākslinieciskā un idejiskā aspekta. Lūk, ko raksta skolēni savos radošajos darbos par redzēto.

Diāna Petunova: ,,Filma ir par sešpadsmitgadīgu jaunieti, kas bija spiests iet un karot pret vāciešiem, lai aizstāvētu savu zemi. Šī filma mums parāda, ka ikviens var iekļūt ekstremālos, nežēlīgos apstākļos, pat sešpadsmitgadīgs zēns. Filma māca mīlēt un cienīt savus ģimenes locekļus, novērtēt brīvības cenu un aizsargāt savu dzimteni.”

Jelizaveta Pinzele visaugstāk filmas varoņos novērtē drosmi, pašaizliedzību, kā arī patriotismu, ar kādu cīnījās filmas varoņi.

Laura Osipova raksta: ,,Es domāju, pēc šīs filmas noskatīšanās cilvēki vairāk novērtēs mūsu valsti, tās neatkarību, jo filmā parādīts, cik grūti bija aizsargāt savu tautu un ar kādu drosmi latviešu karavīri cīnījās līdz galam.”

Daudzi skolēni atzīst, ka filma ne tikai atklāj kara postu un šausmas, bet arī ir veidota, izmantojot reālus faktus un biogrāfijas, kas daudz labāk palīdz izprast vēstures stundās apgūto materiālu par I Pasaules karu, latviešu strēlniekiem un Latvijas kā neatkarīgas valsts izveides vēsturiskajiem priekšnoteikumiem.

Informāciju apkopoja Dace Aizpuriete