Viens no radošākajiem mācību priekšmetiem ir dizains un tehnoloģijas. Šajās stundās bērni mācās strādāt ar dažādiem materiāliem (papīru, audumu, dziju, kartonu, koku, filcu, dabas materiāliem u.c.), konstruēt, veidot, šūt, kā arī gatavot sviestmaizes un salātus.

Viena no pēdējām tēmām bija saistīta ar darbu ar audumu -  ar filcu. 3. klašu skolēni šuva pirkstiņlelli. Viņi paši izstrādāja lellītes dizainu, sagatavoja detaļas un tās sašuva. Kādam darbs izdevās uzreiz, citam nācās pielikt vairāk pūļu. Taču visiem izdevās lieliski un radoši darbi.

23. februārī mūsu skolā 8. klašu skolēniem, ar projekta “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” atbalstu, notika izglītojoša nodarbība par savstarpējo vardarbību “Drosme būt labam”. Tās mērķis bija palīdzēt skolēniem labāk saprast, kas ir savstarpējā vardarbība, kāpēc tā rodas un kā rīkoties atbildīgi dažādās situācijās.

Nodarbības sākumā skolēni iepazinās ar reāliem piemēriem un iesaistījās diskusijā, atbildot uz provokatīviem jautājumiem, kas palīdzēja aktualizēt viņu zināšanas par vardarbību un tās izpausmēm ikdienā.

Skolēni uzzināja par dažādiem vardarbības veidiem, to ietekmi uz cilvēku un sabiedrību, kā arī par to, cik svarīgi ir rīkoties atbildīgi.

Būt labam, drosmīgam un atbildīgam ir katra paša izvēle.

Paldies par sadarbību un atbalstu biedrībai “r.a.” Siltumnīca”!

Eiropas Sociālā fonda Plus projekts Nr. 4.2.2.1/1/25/I/001
“STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei”

Informāciju sagatavoja karjeras konsultante Renāta Rožaščonoka

Tā saucās otrais šajā mācību gadā  skolas un pirmsskolas pēctecības seminārs Daugavpils Centra vidusskolā, kurš norisinājās 24. februārī.  Dalībniekiem svarīgi bija panākt  vienotību  izpratnē

par iekļaujošās vides īstenošanas principiem skolā.   

Iekļaujošā izglītība ir pieeja, kuras mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu visiem skolēniem, neatkarīgi no viņu spējām, veselības stāvokļa, sociālā stāvokļa, kultūras vai valodas atšķirībām. Tas nozīmē elastīgas mācību metodes, individuālus atbalsta pasākumus un sadarbību starp skolotājiem, vecākiem un atbalsta personālu.

Semināra dalībnieki, darbojoties grupās, apsprieda 5 iekļaušanās aspektus: iekļaujoša sociālā vide; uz bērniem centrēta pieeja; draudzīga fiziskā vide; materiāli, kas pieejami visiem bērniem; iekļaujoša mācību un mācīšanās vide. Vienotā izpratne iekļaujošā izglītībā ir  veiksmīgas pēctecības pamats.

Iekļaujošā izglītība nav tikai pedagoģiska metode – tā ir vērtību sistēma, kas palīdz veidot taisnīgāku, atvērtāku un saliedētāku  klases un skolas kolektīvu. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt, lai ikviens skolēns justos pieņemts, drošs un spētu pilnvērtīgi piedalīties mācību procesā.

Informāciju sagatavoja J.Bendorjusa